Komerctiesību asociācijas šķīrējtiesas reglaments

IV daļa Šķīrējtiesas nolēmumi

35. pants  Nolēmumu pieņemšana šķīrējtiesā
  1. Visi nolēmumi (lēmumi un spriedumi) šķīrējtiesā, ja tā sastāv vairāk kā no viena šķīrējtiesneša, tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu.
  2. Šķīrējtiesas nolēmumu, ar kuru strīds netiek izšķirts pēc būtības, pieņem lēmuma veidā. Lēmumu sagatavo atsevišķa procesuālā dokumenta veidā vai ieraksta šķīrējtiesas sēdes protokolā un pasludina pēc tā pieņemšanas. Atsevišķa procesuālā dokumenta veidā šķīrējtiesas lēmumu sagatavo šajā reglamentā paredzētajos gadījumos. Par šķīrējtiesas sastāva procesuālo darbību ārpus šķīrējtiesas mutvārdu  sēdes pieņemams lēmums, kas noformējams atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.
  3. Šķīrējtiesas nolēmumu, ar kuru strīdu izšķir pēc būtības, šķīrējtiesa taisa sprieduma veidā. Spriedumu taisa un pasludina pēc strīda izšķiršanas.
  4. Nav pieļaujama nekāda tieša vai netieša iejaukšanās sprieduma taisīšanā vai šķīrējtiesas iespaidošana.
  5. Šķīrējtiesas nolēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. Tas nav pārsūdzams, un par to nevar iesniegt protestu.
  6. Šķīrējtiesas nolēmums pusēm ir obligāts un izpildāms labprātīgi nolēmumā noteiktajā termiņā. Labprātīgai sprieduma izpildei nosaka termiņu, kas nav īsāks par desmit dienām.

36. pants  Izlīgums
  1. Ja šķīrējtiesas procesa laikā puses noslēdz izlīgumu, šķīrējtiesa procesu izbeidz.
  2. Izlīgumu puses slēdz rakstveidā un tajā norāda: juridiskajām personām — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi, fiziskajām personām — vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, kā arī strīda priekšmetu un katras puses saistības, ko tās labprātīgi uzņemas pildīt.
  3. Pēc pušu pieprasījuma šķīrējtiesa ar savu lēmumu apstiprina izlīgumu, ja tā noteikumi nav pretrunā ar likumu. Šādam lēmumam ir tāds pats juridisks spēks kā šķīrējtiesas spriedumam.

37. pants  Šķīrējtiesas spriedums
  1. Šķīrējtiesa spriedumu taisa rakstveidā, un to paraksta šķīrējtiesneši. Ja šķīrējtiesas sastāvs sastāv no vairākiem šķīrējtiesnešiem, spriedumu paraksta visi šķīrējtiesneši, bet, ja kāds no šķīrējtiesnešiem neparaksta spriedumu, šķīrējtiesas spriedumā norādāms iemesls, kāpēc nav viņa paraksta.
  2. Spriedumā norāda:
    1) šķīrējtiesas sastāvu;
    2) sprieduma taisīšanas datumu un vietu;
    3) ziņas par pusēm; strīda priekšmetu;
    4) sprieduma motivējumu, ja vien puses nav vienojušās citādi;
    5) secinājumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tās pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un šķīrējtiesas sprieduma būtību;
    6) piedzenamo summu, ja spriedums taisīts par naudas piedziņu;
    7) konkrēto mantu un tās vērtību, kas piedzenama mantas neesamības gadījumā, ja spriedums taisīts par mantas atdošanu natūrā;
    8) kam, kādas darbības un kādā termiņā jāizpilda, ja spriedums uzliek par pienākumu izpildīt noteiktas darbības;
    9) kāda sprieduma daļa attiecas uz katru no prasītājiem, ja spriedums taisīts vairāku prasītāju labā, vai kāda sprieduma daļa jāizpilda katram no atbildētājiem, ja spriedums taisīts pret vairākiem atbildētājiem;
    10) šķīrējtiesas procesa izdevumus, kā arī šo izdevumu un izdevumu par juridisko palīdzību sadalījumu starp pusēm.
  3. Šķīrējtiesas sprieduma norakstu nosūta pusēm. Lietas dalībniekam, kas nav piedalījies šķīrējtiesas mutvārdu sēdē, sprieduma norakstu nosūta ne vēlāk kā trīs dienas pēc tā pasludināšanas, bet, ja ir pasludināts saīsināts spriedums, — triju dienu laikā pēc pilna sprieduma sagatavošanas. Rakstveida procesa gadījumā šķīrējtiesa sprieduma norakstu pusēm nosūta triju dienu laikā pēc tā sagatavošanas. Sarežģītā šķīrējtiesas procesā šķīrējtiesa var taisīt saīsinātu spriedumu, kas sastāv no ievaddaļas un rezolutīvās daļas. Šajā gadījumā pilnu spriedumu šķīrējtiesa sagatavo 14 dienu laikā.
  4. Katra puse, paziņojot par to otrai pusei, līdz sprieduma izpildei var lūgt šķīrējtiesu:
    1) izlabot jebkuru spriedumā pieļauto kļūdu aprēķinos, pārrakstīšanās, gramatisko vai drukas kļūdu. Šādas kļūdas šķīrējtiesa var izlabot arī pēc savas iniciatīvas; Kļūdas spriedumā izlabo ar šķīrējtiesas lēmumu.
    2) izskaidrot spriedumu. Sprieduma izskaidrojums no tā pieņemšanas brīža kļūst par sprieduma neatņemamu sastāvdaļu;
    3) 30 dienu laikā no sprieduma nosūtīšanas dienas pieņemt papildu spriedumu, ja spriedumā nav izšķirta kāda līdz sprieduma pieņemšanai iesniegtā prasība. Ja šķīrējtiesa uzskata lūgumu par pamatotu, tā šo lūgumu izlemj, taisot papildu spriedumu.
  5. Šķīrējtiesa lemj, vai pušu piedalīšanās ir nepieciešama, šķīrējtiesai izlemjot šādu jautājumu.
  6. Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, šķīrējtiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

38. pants  Kārtība, kādā apliecināmi šķīrējtiesnešu paraksti uz nolēmuma
  1. Šķīrējtiesnešu parakstus uz nolēmuma apliecina šķīrējtiesas prezidija loceklis ar savu parakstu un šķīrējtiesas zīmogu.

39. pants  Šķīrējtiesas procesa izbeigšana
  1. Šķīrējtiesa pieņem lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu, ja:
    1) prasītājs atsauc savu prasību un atbildētājs neiebilst pret to;
    2) puses vienojas par strīda izbeigšanu ar izlīgumu;
    3) šķīrējtiesas līgums likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā zaudējis spēku;
    4) šķīrējtiesa atzīst, ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai;
    5) fiziskā persona, kas ir viena no pusēm ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu vai puses ir vienojušās, ka process šādā gadījumā izbeidzams.
  2. Samaksātie šķīrējtiesas procesa izdevumi šķīrējtiesas procesa izbeigšanas gadījumā netiek atgriezti.
  3. Ja šķīrējtiesas process izbeigts šā panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā norādīto iemeslu dēļ, atkārtota griešanās šķīrējtiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.
  4. Ja šķīrējtiesas process izbeigts šā panta pirmās daļas 3. vai 4.punktā norādīto iemeslu dēļ vai ja fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un puses ir vienojušās, ka šķīrējtiesas process šādā gadījumā izbeidzams, puses ir tiesīgas griezties tiesā.

40. pants  Strīda izšķiršanas atlikšana
  1. Šķīrējtiesa vai šķīrējtiesas sastāvs var atlikt strīda izšķiršanu:
    1) ja atzīst, ka nav iespējams izšķirt strīdu tāpēc, ka nav ieradies kāds lietas dalībnieks, kā arī sekretārs, eksperts vai tulks;
    2) pēc lietas dalībnieka lūguma, lai dotu viņam iespēju iesniegt papildu pierādījumus;
    3) pēc savas iniciatīvas procesuālo jautājumu atrisināšanai.
  2. Nākamās šķīrējtiesas sēdes dienu un laiku šķīrējtiesa paziņo lietas dalībniekiem pret parakstu vai arī uzaicina ar paziņojumu par šķīrējtiesas sēdi.

41. pants  Šķīrējtiesas procesa apturēšana
  1. Šķīrējtiesa var apturēt šķīrējtiesas procesu, ja:
    1) mirusi fiziskā persona vai beigusi pastāvēt juridiskā persona, kas strīdā ir puse, un ja apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu;
    2) puse zaudējusi rīcībspēju;
    3) strīda izšķiršana nav iespējama, iekams nav saņemta izskatāmā strīdā svarīga informācija no valsts vai pašvaldības institūcijas;
    4) strīda izšķiršanai ir noteikta ekspertīze;
    5) šķīrējtiesā rakstveidā ir iesniegta pušu savstarpēja vienošanās par šķīrējtiesas procesa apturēšanu.
  2. Šķīrējtiesas process tiek apturēts:
    1) šī panta pirmās daļas 1. punktā paredzētajos gadījumos - līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai vai likumiskā pārstāvja iecelšanai;
    2) šī panta pirmās daļas 2. punktā paredzētajā gadījumā - līdz likumiskā pārstāvja iecelšanai;
    3) šī panta pirmās daļas 3. vai 4. punktā paredzētajos gadījumos – līdz brīdim, kad atkrituši šajos punktos minētie apstākļi;
    4) šī panta pirmās daļas 5. punktā paredzētajā gadījumā - līdz tiesas lēmumā noteiktajam termiņam.
  3. Par šķīrējtiesas procesa apturēšanu šķīrējtiesa vai šķīrējtiesas sastāvs pieņem lēmumu, kuru noformē atsevišķa procesuālā dokumenta veidā. Lēmumā norādāmi apstākļi, līdz kuru iestāšanās vai izbeigšanās brīdim šķīrējtiesas process apturēts, vai termiņš, uz kādu šķīrējtiesas process apturēts.
  4. Šķīrējtiesas procesu atjauno šķīrējtiesa vai šķīrējtiesas sastāvs ar lēmumu pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieku pieteikuma.

42. pants  Prasības pieteikuma atstāšana bez izskatīšanas
  1. Šķīrējtiesa var atstāt prasības pieteikumu bez izskatīšanas, ja:
    1) prasības pieteikumu iesniegusi rīcībnespējīga persona vai persona, kurai nodibināta aizgādnība atbilstoši Civillikuma 365.panta noteikumiem;
    2) prasību prasītāja vārdā cēlusi persona, kura nav tam likumā noteiktajā kārtībā pilnvarota.
  2. Par prasības pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas šķīrējtiesa vai šķīrējtiesas sastāvs pieņem lēmumu atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.
  3. Ja prasības pieteikums atstāts bez izskatīšanas, prasītājs ir tiesīgs no jauna iesniegt prasības pieteikumu šķīrējtiesā, ievērojot likumā un šajā reglamentā noteikto kārtību. Ja prasību ceļ no jauna, prasītāja samaksātie šķīrējtiesas procesa izdevumi tiek ieskaitīti par no jauna iesniegto prasības pieteikumu. Gadījumā, kad prasības pieteikums atstāts bez izskatīšanas, samaksātie šķīrējtiesas izdevumi tiek atgriezti prasītājam viena gada laikā pēc attiecīga rakstveida pieprasījuma iesniegšanas šķīrējtiesā.

43. pants  Procesa dokumentu glabāšana pēc šķīrējtiesas procesa pabeigšanas
  1. Šķīrējtiesas procesa dokumenti 10 gadus pēc šķīrējtiesas procesa pabeigšanas paliek glabāšanā šķīrējtiesā. Šķīrējtiesa dokumentus glabā likumā noteiktajā arhīvu glabāšanas kārtībā.